Ir tik jocīgi, ka atklājas slēptākie noslēpumi. Kaut kas pilnīgi neiespējams. Bet tagad, tagad jau realitāte.
Es gribu uzkrāsot tumši sarkanas lūpas. Sarkanas kā asinis. Un domāt par cilvēku nospēpumiem. Un sapņot par to, ja man būtu noslēpumi. Vai tos būtu grūti glabāt? Un ja man būtu viņu visu noslēpumi? Kā jums šķiet viens cilvēks spētu to visu turēt sevī? Labi, tagad mums būs noslēpums, manas sarkanās lūpas, un nevienam to nesaki.