-Man bija karma sabojāta.

-Un kā tagad, salaboji?

-Nu, it kā, bet šodien izsmēķi nometu uz zemes.

-Nekas, gan jau uzslaucīs

Draugs ar tevi runā vienā frekvencē, draugs iet tev blakus, kad līst leitus, kad spīd saule. Draugs tevi saprot no viena skatiena. Draugs neliek kāju priekšā. Varbūt tikai reizēm, bet tad pa jokam. Draugam nevajag zelta kalnus, draugam pieteik ar mīlestības grasi. Draugs padalīsies ar šalli, kad būs vēsi, draugs atradīs tev vietu savā azotē, kad būs grūti. Draugs aizvedīs uz vietu, kur var rast mieru. Paņems aiz rokas, un jau būsi klāt. Draugs piezvanīs vakarā, kad būs vientuļi, tu arī vari saukt draugu, ja ir vientuļi. Var saukt pār kalniem. Draugs tevi sadzirdēs. Draugs zina visus ceļus, pa kuriem esi gājis. Draugs atpazīst tavu pēdu nospiedumus. Draugs tev ticēs, bet tev jātic draugam. Tev arī jāiet blakus, ja līst lietus, ja spīd saule. Tev arī jāparāda, kur ir miers, un jāsadzird, ja draugs Tevi sauc aiz kalniem. Jāatpazīst pēdas nospiedums un jāsaprot draugs no viena skata. Viss vienā frekvencē, vienā stāvā. Blakus draugam.Man ir draugs, kas runā ar mani vienā frekvencē, kas dzīvo ar mani vienā stāvā. Tik vienkārši. Tik pat vienkārši es mīlu savu draugu. No sirds.

Balta lapa ir tik tukša un pilna reizē. Es arī esmu balta lapa, bet to jau jūs zināt. Esmu tik pilna ar tukšumu un tukša ar visu manu pilnību. 

Jūs šodien noslaucījāt putekļus no fotorāmīšiem?

Šonakt gribas dalīties ar mandarīniem, puse uz pusi,

Kā agrāk.

Tā saldāk.

Šonakt man jāmācās

Klausīties klusumā,

Jāskaita gaismiņas

Piķa melnumā

Saskaitīt ieelpas Tavas

Un neaizmirst izelpot savas.

Saskatīt klusumu,

Saklausīt gudrumu,

Aicināt miegu,

Čukstot ausī mieru!

Mēģinu aizpūst ilgas pa jumta logu.

Reizēm man šķiet, ka es patiesi mīlu. Nu, tā no visas sirds. Un šovakar es mīlu, esmu pārliecināta.