svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Es gribu būt sniegpārsla, kas izkūst Tev uz mēles. Es gribu būt apavi, ko nodeldēt pret asfaltu, pērnā gada ziedu vainags, kuru sadedzināt. Pieneņpūka, kura aizlido un neatgriežas, pagale, kas sadeg krāsnī. Gribu būt dzejolis neritmā un ģitāra bez stīgām. Gribu būt jebkas, tikai ne tas, kas šobrīd esmu.