Es raudu savas un citu asaras, kas kropļo manu seju. Un bezmiegs zem acīm spēlējas ar zilajām ūdenskrāsām.

Noķēru raibu taureni, pabaroju ar cukuru, un tas ir skaistākais, kas šodien ir noticis.

Gribas izurbt mazu caurumiņu sienā, jo aiz tās sienas ir logs, kurā spīd Mēness. Gribas ielaist mazu Mēness gaismas strūkliņu istabā, kurā nomazgāt pasaules nogurdinātās acis.

Te nu stāv rakstīts - Jauna ziņa.

Neko jaunu jau nepastāstīšu. Viss tas pats vecais. Tās pašas vecās ilgas, vecā nesapratne. Miega iejaukšanās mezmiega vakaros un otrādi. Tā pati vecā kafijas krūze, tās pašas zvaigznes debesīs. Un par tām zvaigznēm es esmu pārliecināta. Vienmēr tie vecie Greizie rati tajā debesu pusē, kur es eju tikai vienreiz gadā. Kā paskatos tā - o! vecie, dumjie Greizie rati! Kad jūs man kaut ko jaunu iemācīsiet? Spīd tikai naktīs un dumji čīkst.