Man gribas atņemt citiem viņu prieku.Visu prieku tikai man!

vakarā

izdzeršu

ik katru

lāsīti no

nopietnajiem

cilvēkiem

pārlieku

pozitīvie

paliks uz pohām.

Ehh, es maldījos. Ne tikai vasarā cilvēki ir auksti, bet arī rudenī. Tik tiešām. Aukstie cilvēki.

Atsalstiet tač beidzot!

Varbūt es pati esmu auksta?

Nakts. Debesis tik skaidras, ka var redzēt ik katru zvaigznīti tumšajās debesīs. Miers, klusums. Ne lapa nodreb, ne upe čalo, ne suņi rej. Bet pēkšņi kliedziens tālumā. Un atkal klusums. Tad ieķērcas nakts putns, ķērcieni kļūst ar vien skaļāki, tas lido tuvāk un tuvāk. Tas nāves putns, nakts putns. Upe sāk čalot, kokos pēdējās lapas nodreb. Katrs putna ķērciens atskan manā galvā. Pēdas nosalst, kukaiņi sakustās krūmos. Putns jau ir pavisam tuvu. Ar vien skaļāk un skaļāk. Skaidrās debesis nu ir pilnas ar mākoņiem. Nevienas pašas zvaigznes. Vai nāves putns nes sliktas ziņas? Nē, man tas sliktās ziņas nenes un jācer, ka arī jums ne. Tas aizlido uz šosejas pusi, kur fūres lielā ātrumā joņo. Jā, tās tagad arī var dzirdēt. Bet, lido prom, nakts putn'! Tālu, tālu prom. Mums tevi nevajag. Tikai atdod zvaigznes debesīs. Tās tiek domāt par mūžību.

Man pietrūkst mīlestības.

Nu, tā pavisam vienkārši, pietrūkst.