Vislabāk ir naktīs, kad viss ir tumšs un kluss. Tad mierīgi var palīst zem segas un klausīties, ko sienas stāsta. Pasakas un stāstus par drošsirdīgiem jūrniekiem vētrainās naktīs, par princesēm sapņu pilīs, par rūpniecības rajonu bērniem, kuri slapstās pa tumšām ielām, par koku, kurš atdevis savu pēdējo sulu, par putniem ar zelta spārniem. Jā, to visu sienas stāsta, vajag tikai klausīties. Uzmanīgi. Tās stāsta nospēlumus. Par tiem uzzini tikai tu, un mēness blāvais gaismas starss, kas pamanījies izsprukt no aizkaru krokām.